Fiziskā un garīgā līdzsvara atjaunošana ar gonga skaņām.
Gongs ir instruments, kas daudzās civilizācijās ticis uzskatīts par maģisku simbolu, un no kura plūst skaņa, kas izmantojama cilvēku gaitās kā materiālā, tā garīgā plānā.
Savulaik budistu kolestoros ar gonga skaņām pievērsa uzmanību Dieviem. Senajā Grieķijā tas atvēra mirušo valstību. Citās civilizācijās aizbaidīja prom vētras vai tā skaņas vēstījušas par nāvi, dzimšanu, laulībām un dažādiem rituāliem. Asamā Indijā tika izmantots bēru ceremonijās. Citviet karu laikā iebiedēja ienaidniekus un vienkopus sasauca karaspēku, bet miera laikā ieskandināja festivālus un pavadīja dejas.
Gongs vienmēr ticis uzskatīts arī kā labklājības zīme. Vadoši ļaudis ar tā palīdzību demonstrējuši savu bagātību un sludinājuši savu ieņemamo stāvokli. Aziāti ticējuši, ka katram gongam ir dvēsele, tādēļ devuši tiem cieņu saturošus vārdus, piemēram, "Godājamais Tīģeris" vai "Kungs Zemestrīce". Liela nozīme gongam piemita cilvēku dziedināšanā, kas notiek arī šodien. Tas tiek lietots, lai izārstētu slimos, atbrīvotos no ļauniem gariem. Pat visniecīgākā gonga skaņa slimībām rosina atstāt organismu un sniedz laimi, vairo izturību.